Šī gada 10. un 11. septembrī norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens “No vietas stāsta līdz mantojuma saglabāšanai, novadpētniecības pieredze – Jelgavas, Dobeles un Bauskas novados”. Tajā piedalījās 40 dalībnieki no Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novadiem, pārstāvot bibliotēkas, muzejus, mazos lauku novadpētniecības krājumus un citas ar vietējā kultūras mantojuma saglabāšanu saistītas iniciatīvas. Brauciena programma ļāva iepazīt ļoti atšķirīgus piemērus - no mūsdienīgām muzeju ekspozīcijām un krātuvēm līdz brīvdabas ekspozīcijai, sakrālā mantojuma objektiem un kopienas stāstiem.
Brauciena pieturvietu unikālie stāsti
Brauciena pirmā pietura bija Jāņa Čakstes māja “Auči” Salgales pagastā, kur Latvijas pirmā Valsts prezidenta un viņa dzimtas stāsts atklāts mūsdienīgā, laikmetīgā ekspozīcijā, sasaistot vienas dzimtas likteni ar Latvijas valsts un demokrātijas attīstību.
Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļi” dalībnieki vēsturi iepazina tās faktiskajā norises vietā. Atšķirībā no tradicionālas muzeja ekspozīcijas šeit būtiska ir vēsturiskās ainavas, vietas un notikuma savstarpējā saikne.
Kalnciema muzejā uzmanība tika pievērsta ne tikai ekspozīcijai, bet arī muzeja krātuvei un apkaimes vēstures materiālu saglabāšanai. Savukārt muzeja brīvdabas ekspozīcija “Lielupe Kalnciema–Valgundes apkaimes vēsturē” parādīja citu pieeju - novadpētniecības saturu iespējams iznest ārpus muzeja telpām un padarīt pieejamu cilvēkiem publiskā ārtelpā, turklāt veidojot to sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem.
Kalnciema (Kalnciema–Klīves) luterāņu baznīcā uzmanības centrā bija kultūrvēsturiskā mantojuma un kopienas stāsta savienojums - draudzes un baznīcas vēsture, kā arī ērģeļu mantojums. Šī pieturvieta apliecināja, ka novadpētniecības saturs nav nodalāms no dzīvas kopienas, tās atmiņām un vietējās identitātes.
Otrajā dienā pieredzes apmaiņa turpinājās Dobeles pilī, kur atjaunotajā Livonijas ordeņa pils kapelā vēsturiskie pils mūri, arheoloģiskie atradumi, vietējie stāsti un personības savienoti ar mūsdienīgiem un interaktīviem ekspozīciju risinājumiem. Šeit īpaši varēja vērot, kā jaunas tehnoloģijas un dizains palīdz padarīt kultūrvēsturisko mantojumu saprotamu un saistošu dažādām auditorijām.
Dobeles novada muzejs savukārt deva iespēju tuvāk iepazīt novadpētniecības darba pamatu - materiālu, arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu, vietējo personību dzīvesstāstu un muzeja krājuma sistemātisku saglabāšanu.
Bauskas muzejā akcents bija uz 20. gadsimta vietējo vēsturi - cilvēkiem, sadzīvi un nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem. Rādot un stāstot, kā muzejs ikdienā uzņem apmeklētājus ar īpašām vajadzībām.
Bauskas Sv. Gara baznīcā – Bauskas vecpilsētas senākajā saglabātajā celtnē īpaši izcēla vēsturiskas ēkas kā autentiska avota nozīmi vietējās vēstures pētniecībā un izzināšanā.
Brauciens noslēdzās Novadpētniecības centrā “Novadnieki” Skaistkalnē, kur uzmanība tika pievērsta vietējo stāstu, cilvēku atmiņu un kultūrvēsturiskās identitātes dokumentēšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm.
Ko no brauciena paņēma dalībnieki?
Pēc brauciena dalībnieki tika aicināti īsi izvērtēt nozīmīgākos ieguvumus un idejas, ko varētu izmantot savā turpmākajā darbā. Atbildēs iezīmējās vairāki skaidri un atkārtoti akcenti.
Viens no visbiežāk minētajiem secinājumiem bija cilvēkstāstu nozīme. Vēsturiski fakti, priekšmeti un fotogrāfijas kļūst daudz saistošāki, ja tie tiek sasaistīti ar konkrētu cilvēku dzīvesstāstiem, atmiņām un likteņiem.
Tikpat nozīmīga bija mūsdienīga un saistoša ekspozīciju veidošana. Dalībnieki novērtēja piemērus, kuros arī salīdzinoši nelielā telpā vai ar vienkāršiem risinājumiem iespējams radīt pārdomātu, vizuāli pievilcīgu un apmeklētāju iesaistošu stāstu.
Vairāki dalībnieki norādīja, ka brauciens devis konkrētas idejas, ko pārņemt savā darbā - ekspozīciju noformējumā, vietējo stāstu apkopošanā, krājumu izmantošanā un sabiedrības iesaistē.
Atkārtoti izskanēja arī doma, ka viens no nozīmīgākajiem novadpētniecības resursiem ir pats cilvēks - zinošs, ieinteresēts un aizrautīgs muzeja vai bibliotēkas darbinieks, vietējais pētnieks, gids vai entuziasts. Tieši viņa zināšanas, attieksme un prasme stāstīt nereti nosaka, vai apmeklētājam vietas vēsture kļūs dzīva un atmiņā paliekoša.
Būtisks akcents bija arī krājuma saglabāšana, dokumentēšana un papildināšana. Dalībnieku atbildēs redzams, ka līdzās publiskām ekspozīcijām nedrīkst aizmirst par sistemātisku materiālu vākšanu, glabāšanu un digitalizēšanu. Īpaša uzmanība pievēršama vietējo iedzīvotāju atmiņām un mutvārdu liecībām, kuras, laikus nefiksējot, var tikt neatgriezeniski zaudētas.
Vēl viens atkārtots ieguvums bija pieredzes apmaiņa un profesionālie kontakti. Šāda veida braucieni dod iespēju ne tikai apskatīt labās prakses piemērus, bet arī savstarpēji pārrunāt risinājumus, salīdzināt pieredzi un veidot kontaktus turpmākai sadarbībai.
Atbildēs parādījās arī vietējās kopienas iesaistes un piederības stiprināšanas nozīme. Novadpētniecība nav tikai viena darbinieka vai institūcijas uzdevums - tā var kļūt par kopīgu procesu, kurā vietējie cilvēki dalās ar atmiņām, priekšmetiem, fotogrāfijām un savas dzimtas stāstiem.
Dažas dalībnieku atziņas
“Novadpētniecība kļūst dzīva un saistoša sabiedrībai tad, kad sausos vēstures datus un datumus pārvērš personīgos, emocionālos stāstos par vietējiem cilvēkiem, mājām un likteņiem. Labākie rezultāti top tad, kad vietējā kopiena apvieno spēkus, kopīgi veidojot sava pagasta vēsturi. Fascinēja Kalnciema Dāvis Beitlers. Paldies, par šo fantastisko iespēju - redzēt un saklausīt!”
“Ļoti izzinošs brauciens, kas ļāva ieskatīties novadpētniecības darbā, ne tikai no ārpuses, bet arī dziļāk, pašos pamatos. Iegūtās zināšanas noteikti tiks izmantotas novadpētniecības krājuma pilnveidošanā un pozicionēšanā. Paldies, par lielisko iespēju pilnveidoties!”
“Bija ļoti interesanti apskatīt dažādas vēstures posmu kolekcijas Bauskas un Dobeles muzejos. Sevišķi patika Kalnciema kompaktā muzeja apmeklējums, jo tā sienas baneri/rāmīši, to saturs un izkārtojums labi iederētos tieši Višķu bibliotēkas novadpētniecibas istabā, kuru paredzēts iekārtot 1-2 gadu laikā.”
No pieredzes apmaiņas uz ilgtermiņa sadarbību
Brauciens apliecināja, ka veiksmīga novadpētniecība balstās trīs savstarpēji saistītos elementos - cilvēkos, saglabātā mantojumā un prasmē par to stāstīt.
Nākotnē nozīmīgi būtu turpināt regulāras pieredzes apmaiņas un praktiskas mācības, attīstīt stāstniecības, ekspozīciju veidošanas un digitālās prasmes, kā arī mērķtiecīgi ieguldīt krājumu saglabāšanā, digitalizācijā un pieejamībā. Vienlaikus īpaši svarīgi ir turpināt vākt to mantojuma daļu, kas vēl glabājas cilvēku atmiņās - dzīvesstāstus, vietējos notikumus, fotogrāfijas un mutvārdu liecības.
Noslēgumā gribas atgriezties pie brauciena pirmās pieturvietas - Jāņa Čakstes mājas “Auči” – un Jāņa Čakstes teiktā Satversmes sapulces svinīgajā sēdē 1921. gada 1. maijā: “Mēs nevaram paši sacīt, vai mēs esam pareizi strādājuši. Par to spriedīs tikai vēlāk tautas nākošās paaudzes un vēsture.” Šie vārdi ļoti precīzi sasaucas arī ar novadpētniecības darbu - mūsu pienākums ir apzināties atbildību par vietas stāstu, cilvēku atmiņu un kultūras mantojuma saglabāšanu, lai tas būtu pieejams un saprotams arī nākamajām paaudzēm.
Foto: Videga Strautniece; Uldis Varnevičs
Pieredzes brauciens notika projektā “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, Nr. 25-00-C0LA19.332-000001, kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.
